Pāriet uz saturu

Tūrisms

Vikipēdijas lapa
Jūrmala, Jomas iela

Tūrisms (angļu: tourism; no tour — ‘ceļojums, brauciens’) ir visas personas darbības, kā rezultātā tiek veikti ceļojumi brīvajā laikā ārpus pastāvīgās dzīvesvietas, kas nav ilgāki par gadu.[1] Šajos ceļojums ne tikai atpūšas, bet var kārtot arī lietišķos darījumus vai veikt citas darbības.[1] Pēc pārvietošanās veida izšķir pasīvo tūrismu (ekskursijas ar autobusu vai tamlīdzīgu transporta līdzekli) un aktīvo tūrismu (dalībnieki pārvietojas, ejot kājām, slēpojot, airējot, braucot ar velosipēdu un tamlīdzīgi).

Tūristu visapmeklētākās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gadā visapmeklētākās valstis pēc tūristu skaita bija Francija (83,0 miljoni tūristu), Amerikas Savienotās Valstis (67,0 miljoni), Ķīna (57,7 miljoni), Spānija (57,7 miljoni), Itālija (46,4 miljoni), Turcija (35,7 miljoni), Vācija (30,4 miljoni), Apvienotā Karaliste (29,3 miljoni), Krievija (25,7 miljoni) un Malaizija (25,0 miljoni).[2]

Saskaņā ar žurnāla Forbes datiem, 2013. gadā tūristu visapmeklētākās pilsētas pasaulē bija Bangkoka, Londona, Parīze, Singapūra, Ņujorka, Stambula, Dubaija, Kualalumpura, Honkonga un Barselona.[3] Savukārt visapmeklētākie objekti Taimskvērs un Centrālparks (abi Ņujorkā).[4]

Tūrisms Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tūrisma attīstība Latvijā atzīta kā viena no tautsaimniecības un vides attīstības prioritātēm.[nepieciešama atsauce] Tūristu plūsmas palielināšana veicinātu dažādu nozaru izaugsmi — viesnīcas, transports, sabiedriskā ēdināšana, tirdzniecība, izklaides un sporta aktivitāšu infrastruktūra un tā tālāk.

Latvija piedāvā viesiem pievilcīgas viesnīcu cenas, plašu transporta infrastruktūru, labu norēķinu karšu tīklu.[5] Bet, lai piesaistītu ceļotājus uz ilgāku laiku un veicinātu viņu atgriešanos Latvijā, ir svarīgi izstrādāt pievilcīgus tūrisma produktus un tos veiksmīgi pārdot. Pēc 2021. gada datiem, vidēji Latvijā ārvalstu ceļotāji uzturas 6 diennaktis, bet visilgāk, ceļotāji no Nīderlandes - 14,4, Norvēģijas - 14,2, Īrijas - 10,9 un Apvienotās Karalistes - 10,4 diennaktis.[6] no Šobrīd pasaulē pieaug interešu un hobiju ceļojumu īpatsvars, kā arī ik gadu palielinās interneta vidē plānoto un rezervēto ceļojumu apjoms.[7]

Kopējie izdevumi Latvijā, milj. eiro[6]
Valsts 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
Amerikas Savienotās Valstis 9,5 7,6 8,4 9,2 9,2 9,8 9,1 9,5
Apvienotā Karaliste 25,8 24,9 26,2 31,0 45,5 53,1 88,8 85,3 93,0 21,7 30,1
Austrija 1,8 2,4 3,1 6,6 5,6 2,9 9,7 13,7
Baltkrievija 3,3 3,1 2,6 4,5 3,2 7,7 7,2 11,8 4,8 1,0 0,9
Beļģija 9,3 8,1 10,1 8,3 12,7 7,9 14,8 5,2 5,6
Čehija 1,8 1,5 2,0 3,0 3,5 2,4 2,2 2,0 3,9
Dānija 11,5 9,0 10,8 10,2 9,8 4,3 9,3 12,2 6,6 2,0 2,6
Francija 6,6 5,0 7,2 10,4 7,6 5,4 8,1 7,9
Igaunija 12,2 15,7 21,3 23,3 32,4 28,2 19,4 17,9 26,1 10,6 6,5
Īrija 3,8 4,3 8,5 7,9 6,3 17,5 36,3 22,6 23,6 10,0 6,4
Kanāda 1,8 1,9 2,2
Kazahstāna 1,2 0,8 0,4 2,2 2,5 3,8 1,6 1,3
Krievijas Federācija (Krievija) 88,2 89,9 118,6 131,8 98,0 80,6 73,4 73,4 89,6 19,8 11,4
Lietuva 19,2 27,9 30,5 35,9 53,8 48,0 33,3 29,4 42,1 15,3 10,6
Nīderlande 6,3 8,0 9,6 11,3 12,5 4,5 5,7 7,5 2,4
Norvēģija 45,3 35,6 43,9 37,0 40,7 19,9 17,6 24,1 15,7 7,3 8,6
Polija 3,5 2,0 2,8 6,3 7,0 7,6 6,8 4,3 3,7 0,9 1,5
Somija 20,2 14,3 17,0 24,0 30,7 23,4 25,4 30,2 11,5 11,9
Šveice 3,8 4,5 4,5 10,7 7,1 5,4 9,5
Ukraina 5,2 4,7 5,5 5,3 11,8 7,0 6,1 15,7 4,4
Ungārija 1,3 1,4 1,2
Vācija 39,0 43,1 43,8 49,4 53,1 53,3 74,1 67,3 69,7 12,4 15,5
Zviedrija 44,3 57,1 59,2 42,8 30,0 20,7 25,5 39,4 13,2 5,6 5,5
Pavisam 456,2 438,1 481,5 516,9 540,8 474,4 533,9 516,7 538,2 145,4 145,4
  1. 1,0 1,1 «Tūrisma likums 1. pants» (latviski). likumi.lv. Skatīts: 2014. gada 25. maijā.
  2. «2013 Tourism Highlights» (angliski). Pasaules Tūrisma organizācija. July 2013. gada jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-03-29. Skatīts: 2014. gada 25. maijā.
  3. «Most Visited Cities In The World 2013» (angliski). Forbes. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 24. maijā. Skatīts: 2014. gada 25. maijā.
  4. Lyndsey Matthews. «World's Most-Visited Tourist Attractions». Travel + Leisure, 2011. gada oktobrī. Skatīts: 2014. gada 25. maijā.
  5. 2011. gada martā publicētais World Economic Forum pasaules valstu tūrisma konkurētspējas indekss
  6. 6,0 6,1 Oficialais statistikas portāls. «TUA030. Ārvalstu vairākdienu ceļotāju braucienu raksturojošie rādītāji sadalījumā pa valstīm 2011 - 2021». Skatīts: 2023-11-12.
  7. http://www.newmediatrendwatch.com Arhivēts 2018-06-01 Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]