Pirmais Balkānu karš bija karš, kurā Balkānu savienības valstis Bulgārijas karaliste, Grieķijas Karaliste, Serbijas karaliste un Melnkalnes Karaliste no 1912. gada 9. oktobra līdz 1913. gada 30. maijam karoja pret Osmaņu impēriju. Kara cēlonis bija Balkānu savienības valstu vēlme paplašināt savas teritorijas, atgūstot vēsturiskās teritorijas, kas viduslaikos bija zaudētas turkiem. Karš beidzās ar Balkānu savienības uzvaru un Londonas miera līguma noslēgšanu.

Pirmais Balkānu karš
Daļa no Balkānu kariem

Grieķu artilēristi ar 75 mm lauka lielgabalu
Datums1912. gada 8. oktobris - 1913. gada 30. maijs
Vieta
Iznākums Balkānu līgas uzvara un Londonas miera līgums
Karotāji
Balkānu līga: Bulgārijas Karaliste
Serbijas karaliste,
Grieķijas Karaliste,
Melnkalnes Karaliste
Osmaņu impērija
Komandieri un līderi
Ferdinands I
Georgs I
Petars I
Stepa Stepanovičs
Mehmeds V
Envers Pašā
Zeki Pašā
Alī Riza Pašā
Zaudējumi

Bulgārijas karaliste
**14,000 nogalināti

    • 4,926 pazuduši
    • 50,000 ievainoti
    • 19,000 miruši no slimībām

Osmaņu impērija
*50,000 nogalināti

  • 100,000 ievainoti
  • 115,000 sagūstīti
  • 75,000 miruši no slimībām
Kopā:
340,000 nogalināti, ievainoti, sagūstīti vai miruši no slimībām
Bulgāru karavīru uzbrukums turku pozīcijām.

Kara sākumā (no 1912. gada oktobra līdz decembrim) Balkānu savienības karaspēks veica vērienīgus uzbrukumus. Pamiera laikā no karadarbības izstājās Osmaņu impērija, Serbija un Bulgārija, toties Grieķija un Melnkalne turpināja cīņas. Kara otrajā pusē (no 1913. gada februāra līdz maijam) norisinājās galvenokārt pozicionāla cīņa, izņemot triecienuzbrukumu Edirnei. Pēc kara beigām tajā iesaistītās valstis nebija mierā ar Londonas līguma noteiktajām robežām, tādēļ bijušo sabiedroto starpā izcēlās Otrais Balkānu karš.

Ārējās saites

labot šo sadaļu